Alkahola murgi

Vispār pēdējās vasaras dienas ir jauki nodzertas ,vispār jau labi , jo vismaz skoals laikā negribēsies tā dzert. Bet protams , man jau vajag pa dzērumam visādus brīnumus sastrādāt , bet kam gan negadās. Rīt vēl būs klases tuss , kas šķiet būš asākums ar maz alkohola (par laimi), bet bšū ekstra tizli ja līs lietus. Un esmu aizmirsis par grāmatas lasīšanu , kas man īstenībā patīk , tāpēc šodien lasīšu grāmatu .

Un vispār es gaidu skolu , bet rudens gan var droši nenākt pie manis.

Sports , aukssts ūdens un mīļais alutiņš

Šodiena atšķirība no citām dienam nebija ''Melnā diena'' . Viss gāja tikai uz labo pusi , jo beidzot garažā ir elektrība un tur atkal var spēlēt ģitāras .

Vēl mani attcerejas bijušais klasesbiedrs un uzaicināja spelēt pludmales volejbolu , tas bija visai forsi, jo galīgi biju aizmirsis kā volejbols jāspēlē. Kā vienmēr sākumā gaja baigi labi un , jo vairak iespējejos , jo sliktāk gāja. Vēlāk mums pievienojās vel trīs čaļi , kas dāsni atnesa arī alu un dalījās .

Pēc volejbola , protams, gribējās būt daudz maz tīram , tāpēc es ielīgu gaujā , kas bija aukstāka un slapjaka , kā parasti. Tad mēs braucām ar riteni uz heesburgeru un man negribejās vilkt kājās botas ,tāpēc es mocījos sāpēs , jo manam rittenim ir asi metāla pedāļi , kas pasakaini man grauzās kājās . Pēc laika es neizureju un uzvilku botas. Hesīti iegāju ar slapjiem šortiem un vietā kur sēdeju palika slapjšs mana dibena nospiedums , bet tas nemaz nebija tik traki , jo atstāju tajā iestādē 5 ls.

Tad mēs devamēs vizināties ar riteni , bet lai es pārstātu raustīties no sasaluma es paņēmu džempri. Mēs nobraucām 20 km pa tumšām Valmieras daļām un braucam arī pa ceļiem kur pāris reizes mūs gandrīz masīnas uztriecās , bet pašas vainīgas. Tagad ieripoju majās un jūtos laimīgs ,ka katru dienu ir ko darīt un ir visādi piedzīvojumi , vispār esmu jauki sakuris no volejbola , tāpēc es , laikam, rīt došos atkal , ja vien būs labs laiks.

Roks , zivis un pārtikas trūkums organismā

Pēdējās dienas pārsvarā pavadīju garažā spēlējot ģitāru pie lielajām tumbām un ķerot zivis gaujā.

Šķiet ka saku kaut ko lēnam arī apgūt uz elektriskās ģitāras un šī apziņa liek ņemt rokās ģitāru un mēģināt , mēģināt , mēgināt . Gribētu iemēcīties labi spēlēt elektrisko ģitāru , nu vismaz tālai sevi neapkaunotu. Nu varbūt jau nav tik traki , bet kas zin , varbūt ir.

Pēc pāris stundu ģitāras spēlēšanas parasti seko atpūta pie Gaujas makšķerējot. Vakar noķēru 45cm lielu meža vimbu , tas bija forsi , jo šogad neko virst atļautās normas nebiju noķēris un es varēju visiem makšķerniekiem lielīties un gūt no viņiem respektu.

Ēdis es arī ganndrīz neesmu pedejās 3 dienās , bet man vnk negribas , man tam īsti nav laika, īsto ēstgribu sajūt parasti vakarā , vismaz vakardien tās remdeju ar pašķerto zivi.

Šodien vel biju pie Oskara un viņam ir smieklīgs suns , kas ir tik resns , ka viņam grūti paelpot , varbūt esmu ļauns, bet es visu laiku par viņu smējos kādu stundu no vietas. Vispār šodien ,laikam, jabrauc uz pasakumu Murjaņos kur šķiet labākajā gadījumā būs 3 pazīstami cilvēki , bet nekas, solās būtjautrs pasākums.....

Grāmatas ,kapēc ne ?

Nu jā , tā ,laikam aizvakar , domāju ko darīt un atcerējos vienu smieklīgu grāmatu kurai vienreiz izlasīju lapu no vidus.
Pagāja pusstunda un vēljoprojām garlaikojos , tā pēc sameklēju to foršo grāmatu , kas saucās ''Trīs vīri laivā , nerunājot nemaz par suni''
Tā nu es to palasu pirms gulētiešanas un tad man rādās dīvaini sapņi , bet visai pozitīvi , jo tur es bieži satieku sen neredzētus , vai vispār neredzētus cilvēkus (piem. Slash no Guns n' Roses)
Vismaz ir jautri pamosties un kādu laiku prātot par nesaprotamo sapni , līdz ka'ds mani novērš no domaš un es aizmirstu to.
Vispār man gribās uz Valmieru , tur man ir vairāk ko darīt un foršākais ir tas ka iespējams rīt es došos uz Valmieru .. hell yeah

Ragana

Vispār par savu blogu biju aizmirsis ,jo man vairs īpaši nav laika izdomai , kas man parasti strādā , akd nav ko darīt dienas vidū, tagad es strādāju un cenšos iekrāt nedaudz naudas ,savādāk sāku justies kā tāds bomzis ar sarkanu rūķa cepuri visiem kāšot alu un ēdienu .
Diemžēl mani darba devēji ir diezgan skopi , bet vismaz katras darba dienas beigās es piedēos līdz stadijai , ka negribās celties no krēsla un aizmigt kādu pusstundu tur pat uz krēsla .
Man ,protams , gribās uz Valmieru , bet man gribās arī naudu , laikam esmu nedaudz alkatīgs , bet tur no alkatības ir maz , jo es reāli arī strādāju .
Foršas bija dienas , kad senči nebija mājās , jo varēja mierīgi neuztraukties par nekārtību un alkohola līmeni asinīs. Stulbi ir arī tas ka iecienītākā stacija darbā ir european hit radio kur ik pa 10 mi natkārtojās vienas un tās pašas pretīgās dziesmas ar vēl pretīgākām līrikām , tā nu vienīgais ko man tur darīt , kad nav ko darīt , ir vērot cilvēku dziedāšanu līdz dziesmām par kuru līrikām , šķiet viņi neko nejauš , bet to jau var paciest , vismaz man ir nauda un esmu paēdis .

Klusuma daba

Tā vien sķiet , ka atkal pierādījies fakts par to , ka man nepatīk klusums.

Centos itkā aizmigt, bet es nevaru , jo ir klusums , dīvaini. Tāpat ir kad ar kādu sarunajos , man nepatīk ka kādu brīdi sākas klusums un tad es mēģinu teikt jebko , lai saruna neapstātos un nebūtu tādi stulbi mirkļi , kad neviens nezin ko teikt.

Tomēr visu laiku arī nevaru dzīvot troksnī vai mūzikas pavadijumā , brīžiem vnk sagribas lai viss apklust , jo lielais trokšņu daudzu rada stulbu stresu un es nespēju nekam koncentrēties , es domāju tikai par trokšņiem kas ir apkārt.

Tagad gan man nekārojas klusumu , jo sķeit esmu to pārdozejs pēdejo 2 stundu laikā , ielekusu klusu mūziku , tā lai nevienam netraucē un sākšu domāt par gulētiešanu.

Dots devējam atdodas

Atšķirībā no pēdējā laika , pēdejās divas dienas ir ellīgi poziīvas un foršas . Tās ir nedaudz vienādas , bet foršas .

Lielu prieku radīja arī tas ,ka beidzot atguvu savu telefonu ko ballītē Cesvainē pazaudēju un nespeju atrast , protams mans telefons bija bass un piesaistīja savu uzmanība ar lampiņām , kas mirgo pie neatbildētajiem un tādi bija kādi 20 , jo visi iesaistījās meklēšanā . Tagad man būs mācība , jo es visu laik uatstāju telefonu uz vibrozvnu.

Vēl es Gaujas ūdenī atradu ātrumkārbas kloķīša uzgali , itkā sūdiņš , bet šitas bija tik foršs , ka internetā maksā 32 Ls. Es protams biju dāsns un atdevu to Jānim , jo Jānim ir mašīna un viņš par to man pirks šņabi . Tomēr kādreiz arī devība atmaksājas.

Šķiet , ka manī ir tik daudz enerģijas un pozitīvisma , ka pietiks līdz vasaras beigām.