trešdiena, 2009. gada 5. augusts

Klusuma daba

Tā vien sķiet , ka atkal pierādījies fakts par to , ka man nepatīk klusums.
Centos itkā aizmigt, bet es nevaru , jo ir klusums , dīvaini. Tāpat ir kad ar kādu sarunajos , man nepatīk ka kādu brīdi sākas klusums un tad es mēģinu teikt jebko , lai saruna neapstātos un nebūtu tādi stulbi mirkļi , kad neviens nezin ko teikt.
Tomēr visu laiku arī nevaru dzīvot troksnī vai mūzikas pavadijumā , brīžiem vnk sagribas lai viss apklust , jo lielais trokšņu daudzu rada stulbu stresu un es nespēju nekam koncentrēties , es domāju tikai par trokšņiem kas ir apkārt.
Tagad gan man nekārojas klusumu , jo sķeit esmu to pārdozejs pēdejo 2 stundu laikā , ielekusu klusu mūziku , tā lai nevienam netraucē un sākšu domāt par gulētiešanu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru