Vēl mani attcerejas bijušais klasesbiedrs un uzaicināja spelēt pludmales volejbolu , tas bija visai forsi, jo galīgi biju aizmirsis kā volejbols jāspēlē. Kā vienmēr sākumā gaja baigi labi un , jo vairak iespējejos , jo sliktāk gāja. Vēlāk mums pievienojās vel trīs čaļi , kas dāsni atnesa arī alu un dalījās .
Pēc volejbola , protams, gribējās būt daudz maz tīram , tāpēc es ielīgu gaujā , kas bija aukstāka un slapjaka , kā parasti. Tad mēs braucām ar riteni uz heesburgeru un man negribejās vilkt kājās botas ,tāpēc es mocījos sāpēs , jo manam rittenim ir asi metāla pedāļi , kas pasakaini man grauzās kājās . Pēc laika es neizureju un uzvilku botas. Hesīti iegāju ar slapjiem šortiem un vietā kur sēdeju palika slapjšs mana dibena nospiedums , bet tas nemaz nebija tik traki , jo atstāju tajā iestādē 5 ls.
Tad mēs devamēs vizināties ar riteni , bet lai es pārstātu raustīties no sasaluma es paņēmu džempri. Mēs nobraucām 20 km pa tumšām Valmieras daļām un braucam arī pa ceļiem kur pāris reizes mūs gandrīz masīnas uztriecās , bet pašas vainīgas. Tagad ieripoju majās un jūtos laimīgs ,ka katru dienu ir ko darīt un ir visādi piedzīvojumi , vispār esmu jauki sakuris no volejbola , tāpēc es , laikam, rīt došos atkal , ja vien būs labs laiks.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru